pastalas

Vissenākie apavi latvieša (un ne tikai) sētā, nēsāti pat līdz 20. gs. Ļoti viegli pagatavojami, bet grūti atrast internetos. Es šo cīņu izcīnīju (dažus knifus lūkojos no esošām psrs pastalām), bet brīdinu, ka taisīju savai gaumei (augstums, purngals – nepatīk spicais, tam mazliet cits griezums). Ņemiet par labu un uztaisiet sev!

Pa vidu pēda, man ir 42. izmērs, bet pieļauju, pieaugušajam apkārt pēdai visiem būs aptuveni vienāda izmēra malas. Baltās ir iegriezuma līnijas, caur kurām tad pastala tiks sasieta. Pamata un sienamās siksnas var būt apvienota 1,5 metru gara siksna (tātad kopā 4 gab.), bet tad jāpērk ļoti liels ādas gabals, lai tādu nogrieztu, un būs piņķerīgāk iesiet sānu caurumos tik garas, + nevarēsiet variēt ar sienamo siksnu materiālu – tam obligāti nav jābūt ādai vai tāda pat biezuma ādai (es ņēmu plānāku un elastīgāku, piemēram). Purngala un papēža savilcējsiksnas ievērtas beigās nogriezīsiet daudz īsākas, bet šis būtu optimāls garums ērtai iesiešanai. Sākam ar purngalu (vai papēdi, vienalga).

Ādu ieloka atbilstoši griezuma līnijām no katras puses uz vidu secīgi no apakšas/iekšpuses uz augšu vienu otram pāri, un ievelk siksnu. Nečakarējos ar siksnas galu aizvilkšanu un ielocīšanu iekšpusē dieszina kur, bet iekšpusē tās abus galiņus vienkārši sašuju (izdur ar īlenu caurumiņus un pāris šuvieni ar stingru diegu, man ir ādai paredzētais, bet derēs jebkurš).

Turpinām ar sānu savilkšanu. Centos maksimāli parādīt, kā sākumā siksnas iever/nostiprina. Iesaku katras kājas pastalai sānu maliņu pārlaist no ārmalas pāri, lai nav abām vienādi, – kad pastalas ienēsāsies, būs vieglāk atpazīt kurā kājā, kura velkama.

Un veram tik iekšā līdz galam

Ķeramies klāt papēdim – iever siksniņu, cieši, cieši savelk un sašuj (identiski kā purngalā) – oriģināli laikam te siksnai katrā galā sien mezglu, bet tas var noberzt tulznas un tādā veidā grūti būs pavisam cieši savilkt (tomēr, ja stiprināsiet sienot mezglus, siksna sākotnēji jāņem garāka).

Sānu savilcējsiksnas katra savā (!) pusē jāizver cauri kādā caurumiņā (būs grūti), kurā paša pēdai šķiet ērtākais attālums (velk pastalu kājā, sakrusto siksnas aiz papēža un liek pēdas virspusei krustā pāri, skatās, kur labāk ģeld). Aujot pastalas, šīs siksnas šādi sakrustos un liks iekšā pēdu tām pa vidu.

Beigu beigās triks, kā, nesienot mezglus, savieno ādas siksnas – te es pamata sānu savilcējsiksnās vēru iekšā plānāku ādu, bet tas nav obligāti un tur var siet klāt kaut atlasa lentes.

Lai labi nēsājas! [manām jau ir pasūtītas sarkanas gumijas zoles, ko mēģināšu piešūt :]

ādas jaunā līmenī

laiks skrien, interešu daudz, bet beidzot saņēmos iegādāties dažus nepieciešamos rīkus, lai to ādu varētu arī sašūt (skat. intereses aizsākšanos pirms 4 gadiem). patiesībā dzīve piespieda – pulkstenim bija nepieciešama jauna siksniņa. konstrukcija skaidra (pielabota esošā nokalpojusī), pat nav nekas jākniedē (tas ir diezgan čakarīgi, ja nav stingras virsmas & spēka, bet aiz sienām ir kaimiņi), tik vien, kā jāsašuj.

izgriež virsējās ādas (manā gad. biezākās) piegrieztni, pielīmē apakšējo ādu uz apaļas virsmas, apgriež lieko, sit caurumus un šuj. te jau top pēdējā detaļa.

pirms ķēros klāt, vairākas stundas pavadītas youtube tips & tricks. vislabākais ādas rokas dūriena video šiet – jums nebūs nepieciešams nekas, kā vien caurumu izsitamās dakšiņas, diegs un 2 adatas. jāņem vērā, ka viss, kas ies ap roku (kāju), ja tiek līmēts* & šūts no 2 ādām kopā, jāsalīmē uz apaļas virsmas (es izmantoju pudeli).
*ja paredzēts 2 ādas sašūt kopā, tās vispirms salīmē ar balto auduma/PVA līmi, precīzai strādāšanai.

ļoti iepatikās. top arī lācītis meitai.

tā kā formas ir sarežģītas un izmērs ļoti mazs, iztiku bez maliņu salīmēšanas, pirms šūšanas.

pa labi redzamas šūšanas caurumiņu dakšas (nezinu nosaukumu), izliektai formai tikai ar 1-2 varēju "apiet" apkārt, bet komplektā ir arī ar 4 un 6 asmeņiem.

un kā nu bez klasiskā karšu maciņa? arī tanī roka bija jāiemēģina. tas ir viens no vieglākajiem objektiem, ko šūt! eksperimentēju ar dizainu un dažādiem ādas biezumiem (bāzei iesaku ņemt biezāku, bet kabatiņām pietiek ar plānāku, ja tā ir īstā āda, neplīsīs, bet labi padosies un pielāgosies vairākām kartēm).

patiesībā, šie ir labākais, ar ko sākt – sīkas kļūdas nebūs tik pamanāmas un ļoti praktiska lietiņa. var izvēlēties vienkāršu konstrukciju ar nepieciešamām tikai 2 vīlēm malās u.c., just google it!

uzaust jostu pašai

bērnībā ļoti karstās vasarās vecmāmiņa ņēma mani līdzi uz austuvi, tā bija liela telpa ar lielām stellēm un man tur ļoti patika, jo tur bija patīkami vēss. kamēr Groša auda, reizēm es spēlējos ar savu lelli, bet reizēm tupēju pie stellēm un mēģināju atkost algoritmu, kādā cilājas apakšējie kociņi, lai uzminētu, kurš celsies nākamais (tie varētu būt izceltie diegi priekš rakstiņa, bet joprojām īsti nezinu).

neskatoties uz to, ka Grošas (tā mēs saucām vecmāmiņu) austā josta man ir kopš bērnības un pēdējos gadus to esmu organiski ieviesusi savā garderobē, mans lielais ceļojums jostu pasaulē sākās pirms 4 mēnešiem (nē, tam nebija sakara ar Dziesmusvētkiem). un tā pasaule ir fantastiska – visi tie raksti, ko var panākt ar diegu krustošanos, viss tas skaistums ļoti, ļoti aizrauj!

nezkāpēc biju pārliecināta, ka obligāti vajag stelles, kamēr mani draugi mani iedrošināja, "vai neesmu domājusi pati aust un ka noteikti var bez stellēm ar'". youtube parādīja, ka var. un par to es mīlu šo laikmetu – mēs tik daudz varam iemācīties un apgūt, sēžot mājās un nemaksājot neko lieku!

sarkans un melns ir mana stihija, nesen notikušajā etnogrāfiskajā izstādē "Mēs" šis musturs bija atzīmēts ar Vecgulbenes vietvārdu

te es no fotogrāfijas pārzīmēju precīzu rakstu (un pievienoju malas, jo vēlos platu; ar tām sanāca paeksperimentēt, pēc paraudziņa noaušanas izmainīju)

Tīnes dzija £$%^&* (bet skaista bilde :)

bildē redzami visi nepieciešamie gadžeti – koka bomītis "dvēselīte", šķiets (jo ērtāk ir tā, nevis ar diegiem) & saiva (ekka.lv), "nazītis" – pievīlēts lineāls rindiņu presēšanai

procesā piesējusies pie molberta. arī vienkārši skaista kompozīcija

mani pilnībā apmācīja šie 2 video, bet loģiskā domāšana ir pat ļoti vēlama, jo bija jāpaštuko arī pašai, tā kā izvēlējos rakstu no gatavas jostas, nevis audu video esošos rakstiņus:

Ziedaino jostu auša Arta Māldere

Nīcas prievītes aušana iesācējiem

ādas

mana stihija allaž ir bijusi bleķis & āda. un skatoties uz amatnieku pagatavotajām rotaslietām tirdziņos, nekad nav pametusi apziņa, ka tur viss ir elementārāk par elementāru, bet maksā bišku overpriced. viss, ko vajag, ir āda un prasme vietām sašūt vai sakniedēt.

kad pavisam netīšām manās rokās nonāca 1x1m melnas, labas ādas gabals (izrādās, Rīgas Ādās var metriem iegādāties dažādas ādas par salīdzinoši mazām naudiņām arī mazumā!), – nagi niezēja un bija jāsāk štukot.

šo to sačinīju ar adatu & papīra nazīti vulgaris, aizdarei izmantojot jostas tipa aiztaisāmos, ko vienkārši piešuj. sāku skatīties uz rokas kniedētājiem, un nesen Dzimšanas dienā tādu dabūju. bet pēc pāris youtube video, jau sāku skatīties uz komplektu ar visprastāko āmurīti un vairāku izmēru stienīšiem kniežu saplacināšanai/iesišanai, jo nekādas nanotehnoloģijas tās nav + tādā gadījumā paveras daudz lielāka kniežu izmēru variācija (mans kniedētājs, piemēram, neķer pavisam klasiskas 15mm kniedes). toties šis pats gadžets ir lielisks veids, kā izsist 5 dažāda izmēra glītus caurumus ādā un iekniedēt caurumu riņķīti.

tākā man un vecākajai meitai mīļākais dzīvnieks ir sikspārnis, šo netā atrasto čokera ideju būtu grēks neīstenot (updeitoju ar caurumiņiem). (tas lejā ir jaunākajai meitai krokodils – es negribu par to runāt..). paši saprotat, cik tieši triviāla & iespaidīga ir šāda rotaslieta meitenei čokeru ērā :)

visi kniedētāji nav ar dažāda izmēra caurumu sitējiem, šis ir tāds 2 in 1.
caurumiņu riņķīši nāca līdzi un der ādas biezumam.

labākās idejas & youtube tiek skatīts naktī, uzzinu, ka ērtībai sakniedēšanas vietā ādu var nogriezt plānāku – labi, ka ir labi asināts bārdas nazis:

jāņem vērā, ka īpaši iepirkties es vēl nebiju gājusi, šodien man jau ir zolīds skalpelis.

man ļoti patīk pat ādas gredzeni, šī konkrētā ideja nav noskatīta netā, vienkārši štukoju, ko es ar to, kas man 1 naktī ir uz galda, varu uzmeistarot:

dažas minūtes darba

kamēr man nav vēl kniedes-aiztaisāmie (līdzi gadžetam nāca tikai priekš auduma – āda tām pa biezu), jāpieiet radoši:

jo bantīte meiteņu rotaslietām piedien

te jau iejaucas pinteresta idejas:

šūšanas piederumu veikalā tiek ieķerts jebkas, kas var noderēt.

meitiņām peciņām arī vajag:

pāris vakaru darbiņš, vairāk skatoties youtube, nekā darot, jo būsim godīgi – diži daudz, ko darīt, te nav: 

sikspārni tomēr testam sakniedēju ar nopirkto 15mm aiztaisāmā kniedi – ir pa lielu, beigās dauzīju ar skrūvi, kaut kā sanāca, saiģot, kamēr gaidu ebay kniežu pasūtījumu korektajam gadžeta izmēram.

var iztikt arī bez kniedētājiem, šādu čokeri uzdāvināju draudzenei un uztaisīju sev, apkopojot to, kas man patīk vislabāk – spaiki (ieskrūvējamie, ebayā neko diži nemaksā, pieejamās formas, kādus vien sirds kāro), mežģīne un jau iepriekš minētā jostas tipa aizdare. pirkstiem šujot, protams, jābūt stipriem un gataviem savainoties :)

DIY print Tshirt

gājiens uz mākslinieku veikaliņu (konkrēti esmu sajūsmā par "Zīmulis un ota"), mazā krāsas bundžiņa maksā ~3 EUR un apzīmēšana var sākties.

kontūras pākopēju no konkrētas bildes (portretiem šis ir ļoti būtiski) ->
auduma flomasters (saglabāsies sīkākām detaļām, ja nepieciešams, bet var iztikt bez) ->
auduma krāsa, tā, kas ar otu klājama (ir pabieza, var variēt atšķaidot, bet tikai pilnībā sedzošajos laukumos, jo plūdīs uz visām pusēm) ->
nožūst -> kārtīgi piegludina

kad internets nepiedāvā nopirkt tādu dizainu, kādu vienmēr esmu vēlējusies

kad jāiet ciemos pie mazās māsīcas ar veimārieti

un kad vienkārši gribas aizlidot uz Mēnesi (te izmantoju balto-sedzošo krāsu)

pat ja daba jūs nav apveltījusi ar izcilām mākslinieka spējām, ir daudz un dažādi veidi kā vienkārši un ātri sakleksēt pavisam oriģinālus dizainus – pilno Mēnesi es, protams, izzīmēju pēc NASAs attēla, bet vai tukšais nav gana šarmants? švammītes tehnika nudien ir mana mīļākā!

krāsa tiešām ir lieliska (JAVANA, stikla bundžiņās, paredzēta uzklāšanai ar otu)! mazā bundžiņa pietiek vismaz 2-3 krekliem (bet kā redzat, es apzīmēju lielus laukumus). pilnībā izturīga pret mazgāšanu un nemaz nesmērē pārējo auduma daļu. nav tik bieza, lai mehāniski berzētos/kasītos nost, nesmird un ūdenī šķīstoša (kamēr nenožūst). paredzēta gan tikai kokvilnai (~60-80%).

kausējamā mozaīka / mosaic patterns

krustmeitiņai uz jubileju saņēmos un sakarīgi apkopoju dažādus netā samedītus (+ pielabotus) kausējamās mozaīkas musturus, tie noteikti nav mani autentiskie zīmējumi kā tādi, bet grafiski salikti gan.
te lejuplādējama saite uz A5 formāta pdf [you can get full pdf book here]
labajā stūrī norādīta pamatnes forma – aplis vai kvadrāts, tas ir būtiski.

darbojieties ar prieku!

P.S. es joprojām neesmu sapratusi labāko nosaukumu šai lietiņai angliski, tāpēc bieži vien ir grūti atrast kaut ko sakarīgu. kāds zina?

DIY slime (garais ieraksts)

nav nekā vienkāršāka, kā ar 4 meitenēm, samaisot 2-3 sastāvdaļas kopā, uzčinīt kaut ko foršu. tā man likās sākumā. turpinājumā brīdināšu – nekad neticiet viegliem youtube vai inatagram DIY. nekad.
tā kā pirmais mēģinājums mums beidzās ar pilnu podu rozā putām (jā, žēl, ka ķeskājoties ar meitenēm pa podu, nevarēju nofočēt), tad nācās likt lietā prātu, ne tupu sekošanu norādēm. un domāju, kādam varbūt noderēs.😜

taisām puņķus vai 'slime'.
sastāvdaļas:
1. jebkura 'bērnu friendly' šķidrā līme, visklasiskāk PVA
2. aktivizators – lielākajā daļā youtube video – lēcu skalošanas šķidrums (bet tas ir dārgs un ne visiem ir lēcas), 2. versija – šķidrais veļas mazg. līdzeklis.
3. soda
4*. bonusā – skūšanās putas, krāsa (akrila vai pārtikas), spīdumi, želejas bumbiņas u.c.

visdrošākā versija (neklausoties youtube, kur sanāk visiem):
1. ielej līmi

2. piepilina nedaudz mazg. līdzekli

3. maisa

ja līme nevelkas kopā, pielej vēl mazg. līdzekli, bet to teorētiski daudz nevajag.

4. procesā var piepūst putas, dos pufīgumu un apjomu, bet (atkal, neskatoties uz youtube) to labāk darīt, kad masa jau raujas kopā un uzmanīgi pa bišķiņam, daudz nevajadzēs (youtube melo!!)
5. kad jau masa ņemama rokās, bet it kā vēl pa žļurgainu, paber pa šķipsniņai sodas, tā padara mazāk staipīgu, kas sākumā nepieciešams. (vislabāk visu pievienot pa bišķiņam, visu laiku mīcot, labākai kontrolei.)

6. kad masa gatava un nelīp pie rokām, objektiem (lips, bet neatstājot atliekas), var bērt klāt dajebko. BET rēķinieties, ka tas dajebkas nedaudz vienmēr paliks pie rokām (es pie spīdumiem visos pakšos jau sen esmu pieradusi).

secinājumi – gan jau ka labāk būtu ar to lēcu šķidrumu, jo mēs visu laiku esam nedaudz ziepjainas. un vēl – līmes atšķiras, ticu, ka youtube ar labāku vai citu līmi sanāk arī tas viss vienkāršāk, pa taisno berot klāt sodu līmē (kā rezultātā mums visa līme sadalījās krikumiņos).

😇