bērnībā ļoti karstās vasarās vecmāmiņa ņēma mani līdzi uz austuvi, tā bija liela telpa ar lielām stellēm un man tur ļoti patika, jo tur bija patīkami vēss. kamēr Groša auda, reizēm es spēlējos ar savu lelli, bet reizēm tupēju pie stellēm un mēģināju atkost algoritmu, kādā cilājas apakšējie kociņi, lai uzminētu, kurš celsies nākamais (tie varētu būt izceltie diegi priekš rakstiņa, bet joprojām īsti nezinu).
neskatoties uz to, ka Grošas (tā mēs saucām vecmāmiņu) austā josta man ir kopš bērnības un
pēdējos gadus to esmu organiski ieviesusi savā garderobē, mans lielais ceļojums jostu pasaulē sākās pirms 4 mēnešiem (nē, tam nebija sakara ar Dziesmusvētkiem). un tā pasaule ir fantastiska – visi tie raksti, ko var panākt ar diegu krustošanos, viss tas skaistums ļoti, ļoti aizrauj!
nezkāpēc biju pārliecināta, ka obligāti vajag stelles, kamēr mani draugi mani iedrošināja, "vai neesmu domājusi pati aust un ka noteikti var bez stellēm ar'". youtube parādīja, ka var. un par to es mīlu šo laikmetu – mēs tik daudz varam iemācīties un apgūt, sēžot mājās un nemaksājot neko lieku!
 |
| sarkans un melns ir mana stihija, nesen notikušajā etnogrāfiskajā izstādē "Mēs" šis musturs bija atzīmēts ar Vecgulbenes vietvārdu |
 |
| te es no fotogrāfijas pārzīmēju precīzu rakstu (un pievienoju malas, jo vēlos platu; ar tām sanāca paeksperimentēt, pēc paraudziņa noaušanas izmainīju) |
 |
| Tīnes dzija £$%^&* (bet skaista bilde :) |
 |
| bildē redzami visi nepieciešamie gadžeti – koka bomītis "dvēselīte", šķiets (jo ērtāk ir tā, nevis ar diegiem) & saiva (ekka.lv), "nazītis" – pievīlēts lineāls rindiņu presēšanai |
 |
| procesā piesējusies pie molberta. arī vienkārši skaista kompozīcija |
mani pilnībā apmācīja šie 2 video, bet loģiskā domāšana ir pat ļoti vēlama, jo bija jāpaštuko arī pašai, tā kā izvēlējos rakstu no gatavas jostas, nevis audu video esošos rakstiņus:
