Tēva diena

tētim šogad idejiski vienkārša, bet praktiska un ūbermīļa dāvaniņa no mūsu meitenēm. 3 draugi – ponijs, sunīts, kaķīts.

priekša: meitenes uzzīmēja ar zīmuli, es pārvilku ar auduma flomasteru. kurš zvērs kurai pieder nav jāpieraksta :D
aizmugure: 4 mazu rociņu neizdzēšams apkampiens

tētis no sirds aizkustināts un izkusa (mūsējam vismaz nekādu problēmu šādu krekliņu nēsāt ikdienā!)

pankūkas Tēva dienas komplektā klasika!

ikdienā pēc jauniesāktās skolas un bernudārza nudien nebija laika šo uzmeistarot, tik vien kā mammai izdomāt un iegādāties kreklu. tad nu šorīt cēlāmies pirmās, un meitenes pārsteidzoši paklausīgas visu veikli sazīmēja kā nākas (godīgsakot par šo rezultātu biju šokā no savas 3gadnieces, tur es max cerēju uz haotiskiem apļiem un līnijām, bet viņa ar tādu apņēmību ķērās klāt, ka laikam juta lietas nopietnību, n tā uz tēta krekla pat tapa vieni no viņas pirmajiem sakarīgākajiem zvēriem :).
lielā jau pati par sevi, bet arī tur bija strjoms, ka nesanāks kāda līnija un tad būs histērija (viena kāja nesanāca gan, bet to nepārvilku, vēlāk izmazgāju, histēriju neuzrīkoja, huuu :).
roku spiešana protams pats par sevi prieks abām!

un tad jau pie pankūku cepšanas! kamēr mamma ar fēnu un gludekli nofinišē kreklu, meitenes maisa mīklu. arī tur mani nebeidza pārsteigt, jo abas visu samaisīja tip-top tā, ka man atlika tikai uz pannas likt.

ehh, tie bērni laikam tomēr izaug un bonusi no tā arī tomēr atlec..