pauti 2013

šogad mani ieintriģēja zilais un melnais (jo saldētavā vēl mētājās ne pārāk ēdamas mellenes)

glāze saldētu melleņu uz glāzi ūdens (mazs katliņš, ietilpst 4 olas), pavāru, tad tanī pat (nenokāšu) vāru olas, vēl paturu ~3h

nākamās dienas vārījums (mazajā melleņu katliņā pielēju klāt sīpolūdeni, tik daudz, cik melleņūdens bija izvārījies). itkā no šīs kombinācijas var dabūt vismelnāko.
*bērns ieraudzīja Mikiju un.. tas ātri pārtapa par Minniju =D biju spiesta piezīmēt bantīti*

atstarotājbroša IV

matgumijas

tā i, ka neko, kas patīk, nopirkt nevar. nopirku komplektiņu par Ls 0,49 ar 3 krāsu parastajām gumijām. un ugreidoju.

baltās pa vienkāršo, tādas rozītes man jau gatavas bija iepirktas

un zeķītes

kaut kā man tā sanāk nopirkt tieši tik daudz dzijas, lai precīzi, precīzi uzadītu ko lielajai un sanāktu vēl mazajai. līdz pēdējam pavedienam.

bumbulīšus iemēģināju pēc jauniegūtajām zināšanām te [jāteic, ka tā čiksa (un tas, ko viņa dara!) ir absolūti apburoša :]

getras

arī šogad vienas uztapa, jo izrādījas, draudzenei ļoti vajadzēja (un man ļoti vajadzēja nodarbināt pirkstiņus). adījums uz riņķi (ar pašmudrītu raxtiņu) un galos sviķelis ar pāra skaita caurumiņiem striķim + čupa pieaudzētu valdziņu kruzulim (kā cita draudzene man iemācīja – pieaudzēju ne ar uzmetumu (lai neveidojas caurumi), bet no iepriekšējās rindiņas griezti uzceļot diegu).

un te jau pati laimīgā valkātāja ar savu lielisko interpretāciju! teica, ka nevar izlemt, kā labāk nēsāt, man patīk!

zeķes

kamēr vēl ziema tepat, mamma saņemas n aši, aši uzada meitai tik ļoti vajadzīgās kabzeķes. kāpēc nesaņēmos agrāk? nu, jo šīs bija precīzi 2ās zeķes manā mūžā (pirmās bija kaut kad pamatskolā pirms ~15 gadiem). izrādījās, ka musturs.lv pamācību spēju izkost n veixmīgi tapa šīs

gandrīz identiskas pēc izmēriem pēdējajām [kas meitai lieliski derēja]
manas vecmāmiņas adītajām mazmazmeitai,
nu šī prasme gribot negribot jāpārņem man pašai..

kā nu bez Minnijas [bet es viņu uzšuvu, ne izadīju]

ja nu kādam noder musturs

kā jau datorgrafiķim piedienas, zīmēju vektoros ar ķeksīšiem pa virsu uz gatavās zeķes
[bet tas tikai tāpēc, lai Minnijai sanāktu maksimāli pareizas proporcijas]

smilšukaste ziemā

viens pagarš, pavēls vakars neta dzīlēs nosēdēts (pārsvarā lasot par Montessori) un bērnus atkal var likt pie darba. apbrīnojams miers... n mazā liek uz kārā zoba savas pirmās "smiltis" [ak jā, tie ir mannā putraimi]!

Nias smaidiņš izsaka visu ilgo n garo skumšanu pēc smiltīm (kur šī ideja bija agrāk?!)

*n ļoti atbilsotši blogam, hehe :}

lacīte [gada projekts]

principā gads jau būs riņķī, kad sāku šo (biju vēl stāvoklī). kas tur ko sākt? gluži vienkārši biju nopirkusi pa īsu lentīti, un tā nu viss iestrēga (jo netiku uz "Spolīti", bet kad tiku - ar ratiem tur tikt iekšā ir mission impossible).

izgriežu 2 gab., sazigzagoju kopā un apspraužu lenti /
lai arī process vienkāršs, man gājā grūti ar apšūšanu, tādu lentīti apšuvu 1. reizi, tamdēļ otru pusi nerādu :D

kaut kā tomēr tieku galā

lēmu par labu piešujamajām kniedēm (lai nesairstu visu darbu n materiālu) 

lai arī kā tur ar to kvalitāti, mājās nu ir lace nr. 1 - ideāla izmēros un materiālā

babyface

sejas krāsas

izvilku savas pamatskolā (15 gadus atpakaļ!) pirktās sejas krāsas un iemēģināju roku uz meitas

nu, tur tikai 3 krāsas, bet iesākumam pietika :)

češkas upgrade

vajadzēja jau uzreiz, bet mazliet ieslinkoju. tātad šī fīča domāta, lai bērns pats zin, kura češka ir kurā kājā velkama – birkas (feikās) uz āru!