volānlegingi

kā jau teicu, dabūju šo brīnumu (audumu) un bija jāķeras klāt vienkāršākajai piegrieztnei ever (vienīgā extra uzmanība jāpievērš, lai kruzulīši šuvēs smuki satiktos un būtu piegludināti pareizajā virzienā).
viss kā Katy tutoriālī.
tā kā lv audums pārdevās 1,25 platumā, un garums jāņem pēc manas 3 gadnieces kājiņu garuma (mazliet īsāks, jo līdz potītēm negribēju), tad no šī platuma man sanāca veseli 2 gab! vienas gan mazliet mazākas, tās būs gandrīz jau 2gadīgajai krustmeitiņai (abas kopā izmaksāja Ls 3,20 :).

paņēmusi savu somiņu,

Nia vienā no retajām reizēm pozē fotoaparātam:

un vienkārši trako:

 

coming soon...!

Nia will have new leggings, because today i got this (it's hard to get one in LV stores)! :)

thank You, Katy!

un pat māsa lillā!

runājot par to, vai kosmosā viss notiek randomā vai pēc kaut kādiem savstarpēji saistītiem karmas likumiem, šodien sliecos noticēt otrajam variantam. jo man nācās nopirkt daudz pa daudz dziju vienas meitas lillā svārkiem, lai no pārpalikuma izdomātu uzadīt jaciņu otrai, un uzadīt precīzi tādu jaku, kur dzija beidzas precīzi līdz ar tās pabeigšanu, un otrajam nācās būt meitai, jo puikam lillā/rozā jaku es nevarētu adīt, un pavisam karmiskā veidā man nāksies nosaukt otru meitu tā, kā es jau gadu atpakaļ biju izdomājusi (bet pēdējās dienās sāku šaubīties), jo vārds perfekti sapasēs ar viņas lillā jaciņu :) 

ar puiku šī nejaušā ķēdīte neizdotos...

uz jaku mani iedrošināja Ivetiņas "šausmīgi vienkāršais apraksts", bet tas ir LABI, ka vienkārš, jo ir tieši tā, kā viņa raxta – ja tu māki noadīt taisnu gabalu, vari arī jaku! 

es kā vienmēr frīstailoju :D sviķelis, kas bija paredzēts tikai apakšai, pārtapa par visu jakas musturu (lai mazākam nav pa platu, un lielākam pastiepjas) un tapšanas rezultātā vēl dadomājos līdz bezvīļu fīčai (ok, ir 2as vīles pleciņos) – mugurpusi un priekšas adīju kā vienu gabalu, sadalot piedurkņu vietās, piedurknes pieadīju uzņemot valdziņus no jau esošā noadītā gabala maliņām, kas paredzētas piedurkņu piešūšanai, adot uz 4ām adatām. man slinkums šūt :D turklāt, man viemēr šķiet, ka es adījumus nesmuki sašuju!

tad jau tik podziņu meklējumos (ceru, ies vieglāk kā Ivetiņai :D), n jaciņa pacietīgi gaidīs savus 3-4 mēnešus... (Sandris gan saka, ka tik mazs bērns mums nemaz nebūšot, viss jau piemirsies.. :)

šis tas, šad un tad

kaut kad senāk, bērniem

tā, tagad ir viss vienā vietā sakopots, sirds mierīga! paldies par uzmanību! :) 

būs vēl, likšu iekšā

snowflake

skirts and accessories are made/sewed. but no tutorial available. when i was sewing them, didn't have that on my mind, sorry :)
(though, i can answer questions if you have ones!)

getras

ar šo visa mana adīšanas mānija šogad/pagājšgad nogalē sākās (2 dāvanā, vienas sev)!

sīkāks apraxts šīm (jo apraxtu jau biju uzraxtījusi draudzenei), bet, nu, getras jau ir tāpati šalle tikai uz apaļajām adatām :D

te raxtiņš (visām trim raxtiņš ir ņemts no šīs lapas).

šis nerullējas un apakšdaļā nevajag ne sviķeli, ne ko. katra otrā rindiņa, adot pa apli – 1 kreiliskais, 2 labiskie, 1 kreiliskais, 2 labiskie utt. (attiecīgi, kur raxta daļā bija kreiliskais, tur pa virsu uzada vienu kreilisko, kur apmetums un saadījums, tur labiskie).

ik pa vienu mustura augstumu (8 rindiņām) mainam krāsu, kādu vēlamies (ja vēlamies).

augšā nobeigumā sviķelis (parēķinam valdziņus, lai dalās ar 4, ja ada 2+2 sviķeli, ja nedalās, kādus saada kopā, kamēr dalās) + aptuveni pa vidu izvēlētajam sviķeļa joslas platumam izada caurumiņus (apmetums+2saadīti, ik pa periodam). jārēķina, cik caurumiņus vajag (pāra skaitu), kā attiecīgi dalīt valdziņu skaitu (2 caurumiņam + X pa vidu, lai visiem atstarpes sanāk vienādas). man sanāca viens caurumiņš pa maz un izdomāju, ka striķim var arī beigās abus galus pa vienu izvilk, jo tik pat jams sasienas.

striķītis adīts (jā, pēc pirmajām sapratu, ka striķītis ir reāla manta, jo, lai arī cik šauri augšiņu ada (pēc raxtiņa saadot kādus valdziņus), getras tomēr šļūk nost no kājas, striķītis atrisina šļukšanas problēmu, un lieliski darbojas vēl kā dekoratīvs elements).

ja nu kāda vēl nemāk bumbulīšus – te. manējie gan ir tīti ap riņķīšiem tik daudz, kamēr adata knapi iedurama pa vidu. :)

tā kā esmu getru pro :D (manā kontā veseli 3 gab), tad ieteiktu adīt šaurākas, nekā sākumā liekas pēc paraudziņa (jo adījums ir staipīgs un, ja vēlas pieguļošu kājai, tad tas ļoti jāņem vērā). es pirmās vienu veselu dabūju pāradīt, sanāca, ka pat pa 10 valdziņiem mazāk vajag, nekā rēķinot pēc paraudziņa. uz tādas vidēji biezas dzijas metu 42 valdziņus (augums 170cm, slaidas, bet ne kārnas kājas!). visām trim pie dažādiem raxtiņiem šāds platums sanāca ideāls ap kāju.

2as izskatās šaurākas un garākas, jo raxtiņš savelkošāks, kad uzvelk uz kājas, garumā visas vienādas sanāk.

viss man lillā

tā nu nostaļģijas un pirkstiņu mierāsēdēt negribēšanas vadīta, ņēmos pie kaut kā atkal pirmo reizi mūžā adīšanas!

svārki. 

nostaļģijas, jo tas ir vienīgais man manas mammas adītais elements, ko atceros, darināti uz 1 g. jubileju, bet derēja diezgan ilgi. un vēl viens iemesls – meitas mīļākajā – lillā krāsā viņai ir tikai vieni svārki (un tie paši ir zili). tāpēc tagad ir 2! 

pirmo reizi adīju svārkus un pirmo reizi ar apaļadāmajām adatām! īstenībā gaužām vienkārši (bet jo plānāka dzija, jo ilgāk).

sāku ar augšdaļiņu. adīta kā robainā maliņa (norādes šeit), lai ir kur ievērt gumiju.

mazliet pieaudzējot valdziņus, turpināju sviķelī (bet šo varēja arī adīt vienkārši labiskajā vai uzreiz sākt ar daudzpieaudzēšanu un pirmā kruzuļa adīšanu).

pēc sviķeļa pirmajā rindiņā daudz (ik pa 2 valdziņi 1 plusā) pieaudzējot, sāku adīt  kruzuli labiskajā adījumā, kamēr vēlamais garums gatavs (atkarībā no kopējā svārku garuma). man bija izrēķināts, ka katra sadaļa būs 1/3 no kopējā garuma, jo ieskaitot sviķeli man ir 3 daļas.

nākamajam kruzulim pirmajā rindiņā atkal pieaudzēju ik pa 2 valdziņi 1 plusā, un labiski adu pēdējo trešdaļu.

ar katru nākamo kruzuli svārki paliek kuplāki, tā, ka var rēķināt un adīt tādus, cik grib.

tad es paskatījos uz svārkiem un nolēmu pieadīt vēl vienu kruzuli :) uzņēmu valdziņus (arī mazliet pieaudzējot) tur, kur beidzas sviķelis. (beigās izrādījās, ka vajadzēja pieaudzēt cītīgāk - tik pat daudz, cik pirmajam kruzulim, kas sanāks šim apakšā, lai svārki stāv kupli.) turpināju adīt, uz aci, cik garu kruzuli gribas, rēķinoties, ka 1,5-2cm apkašā uzrullēsies.

nu, tā kaut kā man sanāca. viss tapa onlainā/freestylā, jo adot es vienmēr kaut ko jaunu iedomājos un adu.. konkrēta recepte man nekad nav gatava pirms uzsāku adīt.

angliski šādi ik pa n-rindiņām daudz saaudzētu valdziņu adīti svārki laikam saucas twirly skirt. reku – vienkārši un smuki!